#Bulgaria: joprojām ir pārāk ātri #eurozone

Neskatoties uz bažām visā Eiropas Savienībā, Bulgārija vēl nesen bija gatava pievienoties eirozonas “uzgaidāmajai telpai”. Balkānu valsts cerēja, ka tās sešu mēnešu ES prezidentūras laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta valūtas kursa mehānismam, kas pazīstams kā ERM-2 - kurā eirozonas cerīgajiem jāpiedalās vismaz divus gadus bez nopietnas ekonomiskas spriedzes, pirms kvalificēties. ieviest eiro. Pēc daudz pūlēm un froing, Sofija ir tagad atlikts centieni reģistrēties, nelokāmi apsūdzot ES un Eiropas Centrālo banku (ECB) par jaunu prasību izvirzīšanu.

Bet paliek jautājums: vai Bulgārija pat gatava iekļauties šajā svarīgajā pārbaudes laikā?

Nabadzīgākā ES valsts Bulgārija cenšas kļūt par eirozonas 20^th biedrs. Tai ir politiskā atbalstīšana no Francijas un Vācijas, un atbilst kritērijiem kas vajadzīgi, lai pieņemtu vienoto valūtu: budžeta pārpalikums, ar nacionālo valūtu saistītais ar eiro, valsts parāds zem ES robežas un zema inflācija saskaņā ar ECB mērķiem. Tas viss padara to par atbilstošāku kopējā valūtas noteikumiem nekā vairāki esošie dalībnieki. Ar vārdiem Finanšu ministrs Vladislavs Goranovs: "Fiskālā disciplīna ir kā reliģija Bulgārijā."

Bet pastāv bažas par iespējamo Bulgārijas pievienošanos. Balkānu valsti, kurai ir salīdzinoši zems dzīves līmenis, nopietni trūkumi izglītības un veselības sistēmā, kā arī iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir gandrīz puse no ES vidējā līmeņa, ir pārņēmis plaši izplatīts apgalvojums par korupciju. Skaidra zīme tam ir ES Sadarbības un pārbaudes mehānisma ziņojums, kas pēdējos 11 gadus uzrauga Sofijas tiesu sistēmas reformas un cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību. Tikmēr kritiķi apsūdz Sofiju par to, ka tā nav risinājusi problēmas, kas ietekmē tās bankas un biznesa klimatu. Pārējām ES dalībvalstīm būtu labi rīkoties piesardzīgi.

Banku nozare ir galvenā problēma. Tikai četrus gadus pēc vienas no Bulgārijas lielākajām bankām sabruka, neviena augsta amatpersona vēl nav notiesāta. Korporatīvā komercbanka (Corpbank) bankrotēja 2014. gadā, kad notika Bulgārijas vissmagākais finanšu skandāls kopš 1990. gadiem. Krīze ietvēra iespējamo 1.3 miljardu dolāru piesavināšanos, radot jautājumus par Bulgārijas banku sektora stabilitāti un uzsverot apšaubāmās saiknes starp valsts biznesa magnātiem un politiķiem. Pēc satricinājumiem Bulgārija centās pievienoties banku savienībai un nodot savas bankas ECB uzraudzībā, taču šīs plāni kopš tā laika ir apstājušies.

Vēl viena neatliekama joma ir korupcija, kā arī šaubas par Bulgārijas apņemšanos ievērot tiesiskumu. Valsts ir ieguvusi reputāciju kā viena no ES visvairāk korumpētās dalībvalstis. Kritiķi uzstāj, ka pirms eiro ieviešanas Bulgārijai labāk jāsaskaņo ekonomika ar bagātīgākām rietumu valstīm un jāpierāda spēja piesaistīt kropļotās amatpersonas.

reklāma

Patiešām, augsta līmeņa transplantāts un neefektīva tiesu sistēma varētu radīt problēmas citām ES dalībvalstīm. ECB uzraudzības iegūšana valsts banku sektorā nav garantija, ka netaisnība tiks novērsta. Paskatieties uz nesen notikušo bankas sabrukumu Latvija - cita eirozonas valsts - pēc apsūdzībām par kukuļņemšanu, naudas atmazgāšanu un palīdzību Ziemeļkorejai. Turklāt, kā minēts iepriekš, uz Bulgāriju joprojām attiecas ES programma, lai stiprinātu valsts tiesu sistēmu; pagājušā gada pārskatā tika norādītas vairākas jomas, kurās vēl bija jāveic pasākumi.

Varbūt nav pārsteidzoši, ka, ņemot vērā šos jautājumus, ārvalstu investīcijas Bulgārijā turpina gūt panākumus - ievērojami samazinājās ĀTI no 1.2 miljardiem eiro 2015. gadā līdz 682.8 miljoniem eiro pagājušajā gadā. 2018. gada pirmajos četros mēnešos ārvalstu investori atkāpās vairāk nekā € 160m ieguldījumi no Bulgārijas - slikta zīme ilgtermiņa biznesa plāniem valstī. Uzņēmēji ir pakļauti bažām par korupciju, līgumu izpildi, īpašumtiesībām un izbeigtām tiesas procedūrām, kuras var ietekmēt.

Cipari attēlo nepatīkamu attēlu. Bulgārija pagājušajā gadā samazinājās 11 vietas uz 50th Pasaules Bankas Business Business klasifikāciju. Saskaņā ar Transparency International korupcijas uztveres indekss, Bulgārija ir viskorumpētāka ES valsts. Kopš tā laika Sofija ir atjaunojusi daudzbiljonu eiro plānu Krievijas celtniecībai Belēnē esošajā kodolelektrostacijā, ka Bulgārijas premjerministrs iepriekš bija aprakstīts kā "gadsimta korupcijas shēma".

Projekts ir radījis uzacis Briselē un citās Eiropas galvaspilsētās, jo īpaši tādēļ, ka valdība ir apstrīdējusi divus elektroenerģijas pirkuma līgumus ar ASV AES un Apvienotās Karalistes kontūru ContourGlobal, kurās darbojas modernas iekārtas, kas nodrošina daudz lētāku elektroenerģiju nekā Belēne. Lai gan valdība atsauca abus EPL Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātam par iespējamu nelikumīgu valsts atbalstu, uzņēmumi apgalvo, ka nolīgumu atcelšana padarītu ieguldījumus par nerentablu un apdraudētu valsts elektroenerģijas piegādes drošību.

Šī nav pirmā reize, kad ārvalstu investors ir pievērsies spēcīgām valsts amatpersonām. Šogad, pretēji ES tiesību aktiem, Bulgārijas valdība tika apsūdzēta par iejaukšanos darījumā, kurā bija iesaistīti ČEZ aktīvu pārdošana. Šis dārgs incidents radīja nopietnas bažas par korupciju valdības augšējos posmos. Bulgārijas enerģētikas ministrs vēlāk piedāvāja atkāpties no amata pēc tam, kad atzīmēja, ka Bulgārijas uzņēmuma īpašnieks, kurš plāno iegādāties ČEZ aktīvus, bija viņas draugs 20 gadu garumā. Tolaik Transparency International teica “nezināmā ārzonas uzņēmumu kapitāla piesaistīšana” radīja “ļoti nopietnas briesmas valsts drošībai”. Tās kampaņas dalībnieki brīdināja par tādu uzņēmumu iesaistīšanos, kuriem ir neskaidras īpašumtiesību struktūras un kuri varētu būt iesaistīti "ēnas mecenātu tīklos".

Kamēr Sofija uzlabo plānu iekļūt ERM-2, ES galīgais lēmums atbalsosies krietni aiz Bulgārijas robežām. Valsts var labi izpildīt Māstrihtas kritērijus, taču iepriekšējie piesardzības aicinājumi ir labi pamatoti. No vienas puses, Briselei ir jāspēlē godīgi un jāļauj Bulgārijai pievienoties vienotās valūtas klubam, ja tiek izpildītas atbilstības iespējas, lai mazinātu arvien pieaugošo austrumu – rietumu plaisu un novērstu visu kontinenta uzticības krīzi ES. Tajā pašā laikā Bulgārijai ir jāsakārto sava māja. Lai to panāktu, ES un ECB atbalsts un spiediens nedrīkst atkāpties.

Dalieties ar šo rakstu: