Savienoties ar mums

Albānija

Viss, izņemot pilntiesīgu dalību

AKCIJA:

Izdots

on

Mēs izmantojam jūsu pierakstīšanos, lai sniegtu saturu jūsu piekrišanas veidā un uzlabotu mūsu izpratni par jums. Abonementu varat anulēt jebkurā laikā.

Divi premjerministri bija īpaši satraukti pēc pēdējās Eiropadomes sanāksmes 24. – 25. Jūnijā, raksta Simone Galimberti.

Kā jau labi ziņots, tam nevajadzētu būt pārsteidzošam, ņemot vērā sadursmes par ES pamatvērtībām saistībā ar LGBTQI diskriminējošajiem tiesību aktiem, bet vēl interesantāk ir tas, ka abi ārkārtīgi vīlušies premjerministri samita laikā pat nebija telpā.

Tālu no Briseles Albānijas un Ziemeļmaķedonijas premjerministrs Edi Rama un Zorans Zajevs nevairījās kritizēt Eiropadomes locekļus par to, ka viņi nedeva zaļo gaismu, lai sāktu oficiālas dalības sarunas par savu tautu.

Kaut arī visa vaina bija Bulgārijas uzliktajā veto attiecībā uz Ziemeļmaķedonijas dalību un ar kopēju nostāju, ka šādas sarunas ar abām valstīm jāsāk tikai vienlaicīgi, patiesība ir tāda, ka ne visi locekļi ir pilnībā iesaistīti, uzņemoties šo milzīgo solis, kas pat pēc intensīvām un ilgstošām sarunām, kas varētu ilgt desmit gadus vai ilgāk, riskētu vājināt Savienību, vienlaikus paplašinot to.

Tā kā joprojām tik daudz vaino prezidentu Makronu, ka viņš uzliek veto oficiālās piekļuves fāzes sākumam jau 2019. gadā, novērotāji baidās, ka ES zaudē svarīgu iespēju, bloķējot divas nācijas, kuras pēdējās desmitgades laikā ir izrādījušas lielu apņēmību un apņēmību sagatavoties šim galvenajam brīdim.

Nedrīkst par zemu novērtēt gan Ziemeļmaķedonijas, gan Albānijas iedzīvotāju uzticības un uzticības zaudēšanas risku pievienošanās procesā, kā arī riskus, ko citas hegemoniskas lielvaras, proti, Krievija un Ķīna, varētu izmantot šo situāciju un paplašināt savu ietekmi uz Eiropas Savienības durvju pakāpieniem.

Šajos apstākļos ir gandrīz ironiski, ka Eiropas Komisijas stratēģijas dokuments par Rietumbalkānu pievienošanās procesu, kas tika publicēts 2020. gadā un ar nosaukumu Pievienošanās procesa uzlabošana - ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem runā par uzticību, uzticības veidošanu un augstāku paredzamības līmeni, lai dalības process būtu efektīvs un produktīvs.

reklāma

Tomēr oficiālā sarunu sākuma atlikšana varētu būt labākais, ko premjerministri Rama un Zajevs varētu vēlēties, jo ilgāka termiņa apsvērumiem ir jābūt noteicošiem attiecībā pret īstermiņa spiedienu sākt visdrīzāk.

Piekļuvi kavē tikai Sofijas iegribas, kas kavē piekļuvi, bet tai jābūt apzinātai un kopīgi saskaņotai stratēģiskai pieejai, kas aizsargātu ne tikai visas Eiropas turpmāko labklājību, bet arī visu izdzīvošanu.

Tas ir arī ne tikai acīmredzams ES pilsoņu uzticības zaudējums visam reģionālās integrācijas projektam, kā liecina daudzi pētījumi, un turpmāka paplašināšanās vēl vairāk saasinās.

Kad Eiropas Komisija ierosina tiesvedību pret Vāciju par Eiropas likuma pārākumu pār nacionālajiem likumiem, jautājums, ko komisāra Reinoldsa pareizi paskaidroja, varētu izraisīt pašu Savienību, diskusijai par iespējamām izmaiņām Lisabonas līgumā jābūt neizbēgamai pat tad, ja dalībvalstis to ievilks nelabprāt.

Ir pārliecinošs gadījums, kad vispārīgi jāuzlabo Savienības darba mehānismi, sākot ar nepieciešamību pievienot sabiedrības veselību to kompetenču sarakstam, kuras dala dalībvalstis un Eiropas Komisija.

Nepieciešamība atcelt vienprātības principu kopējā ārpolitikā un drošības politikā ir aktuālāka nekā jebkad agrāk, turklāt ir nepieciešams turpināt stiprināt Eiropas Parlamenta lomu, kurai joprojām trūkst iniciatīvas, neaizmirstot par tieši ievēlētu iespēju Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un iespējama gan Eiropadomes, gan Eiropas Savienības Padomes institucionālā attīstība.

Visbeidzot jaunākais komentāri Slovēnijas premjerministrs Janezs Janša, kurš tagad vada ES rotējošo prezidentūru par “iedomātām Eiropas vērtībām”, vēl vairāk pieprasa daudz spēcīgāku ES tiesiskuma un demokrātijas mehānismu, nekā puslīdz izcilais, kompromitētais risinājums, kas tagad pieejams pēc ilgstošām sarunām.

Lai gan tas varētu šķist vērienīga programma, Eiropas Savienības vadītājiem, it īpaši, ja rudenī Berlīnē notiks valdības maiņa, nāksies saskarties ar realitāti un tikt ar to galā: Savienībai, kas nespēj izpildīt savu arvien vērienīgāko darba kārtību nevar vienkārši pieļaut jaunu paplašināšanās kārtu, vispirms nesakārtojot savu māju.

Cerams, ka Konference par Eiropas nākotni varētu radīt vēlmi uzsākt šādas iekšējas debates, pat ja tas dažām dalībvalstīm sākumā radīs neērtības, bet iespējamās valdības maiņas Budapeštā 2022. gadā un Varšavā 2023. gadā varētu ievadīt neizbēgamo lēmumu, ka Savienība ir jauns līgums. vajadzībām.

Vai tas nozīmē, ka Albānijai un Ziemeļmaķedonijai būtu jāgaida bezgalīgi šajā ļoti nenoteiktajā un neparedzamajā scenārijā?

Ne vienmēr, bet ir jāpārskata viņu mērķi attiecībā uz iestāšanos ES, nemazinot viņu augumu un nozīmi.

Priekšlikums būtu pieeja “Viss, izņemot pilntiesīgu dalību”, ideja, kas agrāk paredzēja arī tā sauktās “Asociētās dalības” izveidi, perspektīvākajiem kandidātiem, šajā gadījumā Ziemeļmaķedonijai un Albānijai, dotu pilnīgu piekļuve visām programmām, kuras pašlaik īsteno Savienība, bet bez pilntiesīgas dalības Padomē.

Tā vietā Eiropadome varētu paredzēt obligātu sastāvu, piedaloties Albānijas un Ziemeļmaķedonijas valdību vadītājiem pirms tās pilnvērtīgajām sesijām, kurās abas valstis pat varētu uzaicināt pievienoties, bet bez balsstiesībām.

Tāpat Eiropas Parlaments varētu uzņemt šo divu valstu pārstāvjus, kuri varētu pievienoties visām plenārsēdēm un visām darba komitejām.

Ziemeļmaķedonijas un Albānijas deputātu statusam būtu Eiropas Parlamenta asociēto deputātu statuss bez balsstiesībām, bet ar tiesībām izteikties un iesniegt priekšlikumus.

Nav šaubu, ka šādus pasākumus var noraidīt kā tādus, kas nespēj respektēt ne tikai cieņu, bet arī nespēj atspoguļot divu tautu pilnīgus centienus, kas neapšaubāmi ir pelnījuši pilntiesīgu dalību Savienībā.

Tomēr šādus priekšlikumus nevajadzētu uztvert kā Albānijas un Ziemeļmaķedonijas tiesību uz pilntiesīgu dalību noraidīšanu, bet gan kā pragmatisku soli šī mērķa sasniegšanā.

Ja institucionālajā kārtībā ir skaidri ierobežojumi, šo divu valstu pilsoņi varētu izmantot visu to priekšrocību klāstu, kuras citu ES valstu pilsoņi jau bauda, ​​tostarp pilnīgu piekļuvi kopējam tirgum, kas, kā ierosināts domnīcas Eiropas Stabilitātes iniciatīva, tas nozīmētu divu posmu procesu, kas sekotu divu soļu pieejai, ko Somija izmantoja pirms pilntiesīgas dalības.

Arī Komisijai pašai ir prognozēts viens scenārijs, ar kuru izveido pilnīgu reģionālo ekonomisko zonu līdz

2035. gadā, nevis pilntiesīga dalība.

Turklāt pilnīgu piekļuvi kopējam darba tirgum varētu paredzēt, pakāpeniski atverot Šengenu Ziemeļmaķedonijas un Albānijas pilsoņiem, kuriem arī noderēs ļoti daudzsološas idejas, t.s., nostiprināšana. Rietumbalkānu programma jauninājumu, pētniecības, izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jomā.

Ja ir pozitīvi, ka laikā no 2015. līdz 2025. gadam Erasmus + programma tika atbalstīta 49,000 studenti un augstākās izglītības personālam apmaiņas programmās starp ES un Rietumbalkāniem, to studentu skaitam no Ziemeļmaķedonijas un Albānijas, kuriem ir iespēja studēt ar pilnu stipendiju ES bāzētā universitātē, vajadzētu krasi pieaugt.

Iedomājieties, kā Albānija un Ziemeļmaķedonija varētu gūt labumu, pilnībā piedaloties NextGenerationEU programmā.

Eiropas Komisijas līdz šim ierosinātā pakete Covid ietekmes mazināšanai un labākai virzībai uz priekšu noteikti ir dāsna, taču būtu jāparedz daudz vairāk, lai parādītu, kā Ziemeļmaķedonija un Albānija taustāmo ieguvumu ziņā pilnībā ietilpst ES ģimenē.

Protams, ja pašreizējās ES dalībvalstis vēlas pacelt Ziemeļmaķedonijas un Albānijas ekonomiku, jau tā nozīmīgās summas, kas atbilst EUR 14.162 miljardiem, Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA III) kā daļu no 2021. – 2027. gada daudzgadu finanšu shēmas, ar kuras palīdzību stratēģiskā Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem tiks finansēts, būtu vēl vairāk jāpalielina, vienlaikus nodrošinot pilnīgu mobilizāciju līdz EUR 20 miljardiem, kas paredzēts nākamajā desmitgadē saskaņā ar Rietumbalkānu garantiju mehānisms.

Šīs pieejas “Viss, izņemot pilntiesīgu dalību” priekšrocība ir tā, ka, lai arī pašreizējo dalībvalstu nodokļu maksātāju kabatām tas noteikti būs smags, tas ļaus dalībvalstīm uzlabot savas iestādes un padarīt tās gatavas pilnībā uzņemt jaunos locekļus. gadu desmitiem.

Tādā veidā ES darba mehānismu stiprināšana ļaus arī pretoties tiem nacionālistu un suverenitātes politiķiem, kuri, jau skeptiski noskaņoti pret visu integrācijas procesu, noteikti varētu izmantot jaunu paplašināšanos, lai oportūnistiski paplašinātu savu protesta balsu bāzi.

Varbūt gaidāmie 16. Bledas stratēģiskais forums Slovēnijas jaunās ES prezidentūras laikā varētu piedāvāt platformu jaunu un svaigu ideju idejām par ES un divu visvairāk pelnīto tautu partnerattiecību nozīmīgu stiprināšanu.

Ja ierēdnis programma slovēņu sagatavotie seši mēneši pie ES stūres kaut ko saka, pieeju sarunu sākšanai virzīs pragmatisms.

Neatkarīgi no prezidenta fon der Lejenas vēlmes tikpat skaidri uzņemt gan Skopjē, gan Tirānu pie pilna sarunu galda Noteikts ko tā dēvētajā Koledžas vizītē Slovēnijas prezidentūrā 1. jūlijā, pragmatisks, bet ļoti dāsns reālisms, kam raksturīga patiesa solidaritāte, varētu tā vietā virzīt nākamā oktobra ES un Rietumbalkānu samita darba kārtību.

Tiem, kas no visas sirds atbalsta Tirānas un Skopijas dalību, īstermiņā un vidējā termiņā vajadzētu ne tikai domāt par radošu alternatīvu, lai apmierinātu savu pilsoņu vēlmes, bet arī drosmīgi iedomāties labāk funkcionējošu Savienību, kas derētu 29 valstu pilsoņu interesēm. vai pat vairāk dalībvalstu.

Simone Galimberti atrodas Katmandu. Viņš raksta par sociālo iekļaušanu, jauniešu attīstību un reģionālo integrāciju Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā.

Dalieties ar šo rakstu:

EU Reporter publicē rakstus no dažādiem ārējiem avotiem, kas pauž dažādus viedokļus. Šajos pantos paustās nostājas ne vienmēr atbilst EU Reporter nostājai.

trending