Viedoklis: Mēs visi varam iemācīties citu valodu!

By Endrjū Veilers

Daudzi cilvēki kādā brīdī apsver iespēju apgūt citu valodu. Tomēr, ņemot vērā ārkārtīgi zemo panākumu līmeni, valodu apguvei neapšaubāmi jābūt vienai no sliktākajām mācītajām / apgūtajām prasmēm. Neskatoties uz to, ka mums visiem veiksmīgi izdevās apgūt savu pirmo valodu, lielākā daļa cilvēku cīnās, apgūstot otro. Tātad, kas mūs atbaida no spēles un kā mēs to varam mainīt?

Kā mēs esam pierādījuši, ka mēs varam iemācīties valodas, darot to pirmajos gados, kāpēc vēlākos gados mēs tik daudz cīnāmies? Ir daži iemesli, bet visa pamatā ir fakts, ka mums skolās māca valodas ar neefektīvām metodēm, piemēram, gramatikas tulkošanas modeli, kas joprojām tiek izmantots, lai gan tas ir bijis cukurs, kas pārklāts ar komunikatīvā veida aktivitātēm.

Iespaidīgā vecumā mums māca valodas ar tik sliktām metodēm, ar acīmredzamiem rezultātiem, un līdz ar to visu mūžu mēs mēdzam uzskatīt, ka tas ir veids, kā mācīties valodas, kaut arī mēs, iespējams, esam cīnījušies. Kad tas nedarbojas, tāpat kā lielajam vairākumam tas vienmēr nedarbojas, lielākā daļa tic tam, ka tā iemesls ir mūsu nederība, latentās un / vai sliktās atmiņas trūkums.

Realitāte ir tāda, ka mēs visi attīstījām spējas apgūt valodas, apgūstot pirmo. Protams, ir arī citi faktori, kas spēlē, kad mēs augam, taču būtībā šīs spējas kaut kā nav pazudušas. Tās ir paredzētas ikvienam, kurš vēlas tām piekļūt. Tie, kas gūst panākumus, lielākoties izmanto tos spēkus.

Kādi ir valodas apguves veidi, kurus mēs izmantojām un kurus mēs varam ieviest un izmantot vēlākos gados? Pirms uzskaitīšu dažus, mums jāatzīst, ka pieaugušajiem mums jābūt vismaz gataviem uzņemties pārliecību, ka mums ir iespējas apgūt valodas augstā līmenī! Bez šādas pārliecības mēs sabotējam savus centienus. Kā teica Henrijs Fords: "Vai mēs ticam, ka varam vai ticam, ka nevaram, mums ir taisnība."

• Svarīga izpratne, pie kuras mums jānonāk, ir tāda, ka mācīšanās ir jāvirza uz skolēnu. Mācība vai teksti, kas nepārtraukti nosaka to, ko mēs darām un ko nedarām, ir kļūdaini, jo izglītojamie mēdz kļūt padoti instrukcijai, nevis aktīvi meklēt, kas viņus virzīs uz priekšu.
  Izglītojamiem jābūt aktīviem, lemjot par dažādiem mācīšanās aspektiem, un jāiemācās saprast, vai viņi mācās, vai tiešām kaut ko ir iemācījušies.
• Valoda ir uztvertās realitātes izpausme. Tātad, mācoties valodu, realitātei jābūt skaidrai, nevis intelektuālai konstrukcijai. Tātad gramatikas vingrinājumi kā piemērs, kam nav pamata realitātē, kuru mēģina izteikt, ir neērti valodas apguves veidi. Kā alternatīvu apsveriet iespēju staigāt pa savu māju, aprakstot, ko jūs darāt. "Es eju uz savu guļamistabu, lai mainītos". Tas ir lielisks veids, kā pastāvīgi praktizēt tagadni.
• Tulkošana ir nepieciešams un noderīgs rīks, kad mācāties jaunu valodu, BET, ja tas tiek pārmērīgi izmantots, tiek traucēta valodas apguves prasmju attīstīšana, piemēram, pamatota minēšana. Šī prasme balstās uz koncentrētu un ilgstošu uzmanību tam, kas notiek apkārt vai ko jūs lasāt. Tā ir vajadzīga prasme, kurai mēs visi spējam, bet mēs varam ļaut tai slīdēt. Ja mēs turpinām steigties uz divvalodu vārdnīcu vai tiešām jebkuru vārdnīcu.
• Klausīšanās ir GALVENA spēja, ja vēlaties iemācīties runāt citā valodā. Aktīvi neattīstot šo spēju visās jomās, ieskaitot gramatikas, izrunas un nozīmes klausīšanos, jūsu spēja apgūt šo valodu tiks nopietni traucēta. Šeit var kavēt personiskā rakstura problēmas. Ja neesat labs klausītājs savā dzimtajā valodā, jo jums patīk, ja jūs dzird J, jūsu iespējas apgūt citu valodu būs ierobežotas, ja vien jūs nemācēsieties būt uzmanīgāks pret citu teikto, kā arī uz to, ko jūs sakāt.

Tātad, ja jūs gatavojaties mācīties valodu vai atrodaties kaut kur pa ceļam, jūs darītu sev labu, veltot mazliet laika, lai rūpīgi izvēlētos, kā vēlaties mācīties, zinot, ka jums tas viss ir nepieciešams, lai tur nokļūtu, jums vienkārši jāatrod pareizie rīki un stratēģijas.

reklāma

Dalieties ar šo rakstu: