#EUDigitalFuture veidošana - jautājumi un atbildes

ES turpina digitālo darbību stratēģija kas balstās uz veiksmīgo tehnoloģiju, inovāciju un atjautības vēsturi, ko piešķir Eiropas vērtības, un atspoguļo tās starptautiskajā arēnā. Baltā grāmata par mākslīgo intelektu (AI) un Eiropas datu stratēģija Šodien (19. februārī) parādītais liecina, ka Eiropa var noteikt globālus tehnoloģiju attīstības standartus, izvirzot cilvēkus pirmajā vietā.

Eiropa kā digitālās pārveidošanas globālā līdere

Digitālās tehnoloģijas ievērojami uzlabo mūsu dzīvi, sākot no labākas piekļuves zināšanām un saturam līdz uzņēmējdarbībai, saziņai vai preču un pakalpojumu pirkšanai. ES ir jānodrošina, ka digitālā pārveidošana darbojas visu cilvēku, ne tikai dažu, labā. Pilsoņiem vajadzētu būt iespējai uzplaukt, brīvi izvēlēties, iesaistīties sabiedrībā un vienlaikus justies droši tiešsaistē. Uzņēmumiem vajadzētu gūt labumu no sistēmas, kas ļauj tiem sākt, paplašināt mērogu, apkopot datus, ieviest jauninājumus un konkurēt ar lieliem uzņēmumiem ar godīgiem noteikumiem. Sabiedrībai būtu jāgūst labums no sociālās un vides ilgtspējības un drošas digitālās vides, kurā pilnībā pārredzami tiek ievērota privātums, cieņa, integritāte un citas tiesības.

Ko saka stratēģija?

Nākamo piecu gadu laikā Komisija koncentrēsies uz trim galvenajiem mērķiem, lai veicinātu tehnoloģiskos risinājumus, kas palīdzēs Eiropai pašai virzīties uz digitālu pārveidošanu, kas darbojas cilvēku labā un respektē mūsu pamatvērtības:

•      Tehnoloģija, kas darbojas cilvēkiem;
•      godīga un konkurētspējīga ekonomika;
•      atvērta, demokrātiska un ilgtspējīga sabiedrība.

ES digitālā stratēģija norāda ceļu, kas Eiropai jāiet, lai virzītos pa savu ceļu: digitālā Eiropa, kas atspoguļo Eiropas labākās puses. Un tas nosaka vērienīgu pieeju digitālās tehnoloģijas attīstībai, kā arī to, kā tehnoloģija tiks izmantota mūsu klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai.

Baltā grāmata par mākslīgo intelektu un Eiropas datu stratēģija ir Komisijas jaunās digitālās stratēģijas pirmie pīlāri. Tie ir pilnībā saskaņoti ar vajadzību likt cilvēkiem pirmo vietu tehnoloģiju attīstībā, kā arī ar vajadzību aizstāvēt un popularizēt Eiropas vērtības un tiesības attiecībā uz to, kā mēs projektējam, veidojam un izmantojam tehnoloģijas reālajā ekonomikā un kā mēs uzlabojam valsts sektors pret pilsoņiem.

reklāma

Kā ES finansēs priekšlikumus par AI? un dati?

Nepieciešamās investīcijas tiks novirzītas no Digital Europe programma (DEP), Eiropas savienošanas instruments 2 un Horizon Europe. Attiecībā uz programmu “Apvārsnis Eiropa” Komisija ierosināja ieguldīt 15 miljardus eiro “Digitālās, rūpniecības un kosmosa” klasterī, galveno atbalstu atbalstot AI. DEP ietvaros Eiropas Komisija ierosināja ieguldīt gandrīz 2.5 miljardus eiro datu platformu un AI lietojumprogrammu izvietošanā. No tiem 2 miljardus euro varētu ieguldīt Eiropas lielas ietekmes projektā par Eiropas datu telpām, tostarp uzticamu un energoefektīvu datu koplietošanu un mākoņdatošanas infrastruktūru. DEP arī atbalstīs valstu iestādes, padarot augstas vērtības datu kopas pieejamas atkārtotai izmantošanai dažādas kopīgas datu telpas.

Kā tehnoloģija var atbalstīt Eiropas Zaļo darījumu?

Digitālās tehnoloģijas ir būtisks faktors Zaļajam darījumam - ES jaunajai izaugsmes stratēģijai, kas līdz 2050. gadam kļūs par pirmo klimata ziņā neitrālu kontinentu pasaulē. Piemēram, tās var palielināt energoefektivitāti, izsekojot, kad un kur visvairāk nepieciešama elektrība. Viedā apkure varētu palīdzēt mums ietaupīt ekvivalentu 6 miljoniem tonnu naftas, un lauksaimnieki, pateicoties datiem un AI, varēs izmantot mazāk pesticīdu un mēslošanas līdzekļu. Tomēr, lai digitalizācija sniegtu priekšrocības, IKT nozarei ir jāveic sava zaļā transformācija. Datu centriem un telekomunikācijām jākļūst energoefektīvākām, jāizmanto vairāk atjaunojamo enerģijas avotu, un līdz 2030. gadam tām jākļūst par klimata neitrālām.

Kā Eiropa darbojas atvērtas globālās digitālās ekonomikas un sabiedrības labā?

Komisija var izmantot regulatīvās pilnvaras, spēcīgākas ekonomiskās un tehnoloģiskās iespējas, diplomātiskās iespējas un ārējos finanšu instrumentus, lai virzītu Eiropas pieeju un veidotu globālo sistēmu. Tas attiecas uz darbu, kas veikts saskaņā ar asociācijas nolīgumiem un tirdzniecības nolīgumiem. Tagad Eiropai ir jāvada jaunās paaudzes tehnoloģiju standartizācijas process, ti, attiecībā uz blokķēdi, augstas veiktspējas un kvantu skaitļošanu, AI un rīkiem datu koplietošanai un izmantošanai. Eiropas Savienība ir un paliks visatvērtākais tirdzniecības un investīciju reģions pasaulē, taču tas nav beznosacījumu. Ikviens var piekļūt Eiropas tirgum, ja vien viņš pieņem un ievēro mūsu noteikumus. Komisija turpinās risināt nepamatotus ierobežojumus Eiropas uzņēmumiem trešās valstīs, piemēram, datu lokalizācijas prasības, un īstenos tālejošus mērķus attiecībā uz piekļuvi tirgiem, pētniecību un attīstību, kā arī standartizācijas programmas.

Eiropa kā uz cilvēku orientēta mākslīgā intelekta vadītāja

Kāpēc Komisija iesniedz Balto grāmatu par mākslīgo intelektu?

Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu ir izklāstīti Komisijas priekšlikumi veicināt mākslīgā intelekta attīstību Eiropā, vienlaikus nodrošinot pamattiesību ievērošanu. AI strauji attīstās, tāpēc Eiropai ir jāsaglabā un jāpalielina investīciju līmenis. Tajā pašā laikā AI ir saistīta ar vairākiem iespējamiem riskiem, kas jārisina. The Baltā grāmata izklāsta iespējas, kā palielināt AI ieguvumus un risināt problēmas, un aicina ieinteresētās personas komentēt šīs iespējas.

Kāda ir Komisijas pieeja attiecībā uz mākslīgo intelektu?

Baltajā grāmatā Komisija izmanto līdzsvarotu pieeju, kuras pamatā ir izcilība un uzticēšanās.

Lai sasniegtu izcilības ekosistēmu, Komisija ierosina racionalizēt pētniecību, sekmēt sadarbību starp dalībvalstīm un palielināt ieguldījumus AI attīstībā un ieviešanā. Šīs darbības balstās uz AI koordinēts plāns ar dalībvalstīm 2018. gada decembrī.

Lai sasniegtu uzticības ekosistēmu, Komisija piedāvā iespējas izveidot tiesisko regulējumu, kas risinātu pamattiesību un drošības riskus. Tas balstās uz Augsta līmeņa ekspertu grupa mākslīgā intelekta jomā, Jo īpaši Uzticamas AI ētikas vadlīnijas, kurus uzņēmumi pārbaudīja 2019. gada beigās. Tiesiskajam regulējumam vajadzētu būt balstītam uz principiem un koncentrēties uz augsta riska AI sistēmām, lai uzņēmumiem nebūtu lieki apgrūtināti jauninājumi.

Kā ES nodrošinās pamattiesību ievērošanu?

Uz cilvēkiem orientēta pieeja nozīmē nodrošināt, ka AI sistēmas tiek izstrādātas un izmantotas tādā veidā, lai tiktu ievēroti ES tiesību akti un pamattiesības. Piemēram, algoritmu vai apmācības datu novirzes, ko izmanto AI vervēšanai, varētu izraisīt netaisnīgu un diskriminējošu iznākumu, kas saskaņā ar ES nediskriminācijas likumiem būtu nelikumīgs. Ir svarīgi novērst pamattiesību pārkāpumus un, ja tādi notiek, nodrošināt, ka valstu iestādes var novērst šos pārkāpumus. Augsta riska AI sistēmas ir jāsertificē, jāpārbauda un jākontrolē, tāpat kā automašīnas, kosmētika un rotaļlietas. Citām AI sistēmām Komisija ierosina brīvprātīgu marķēšanu, ja tiek ievēroti noteiktie standarti. Visas AI sistēmas un algoritmi ir laipni gaidīti Eiropas tirgū, ja vien tie atbilst ES noteikumiem.

Kas ir sejas atpazīšana?

Sejas atpazīšana var izpausties dažādās formās. To var izmantot lietotāja autentifikācijai, ti, viedtālruņa atbloķēšanai vai verifikācijai / autentifikācijai robežas šķērsošanas vietās, lai pārbaudītu personas identitāti salīdzinājumā ar viņa / viņas ceļošanas dokumentiem (viens pret vienu). Sejas atpazīšanu varētu izmantot arī attālinātai biometriskai identifikācijai, kur personas attēls tiek salīdzināts ar datu bāzi (atbilst viens pret daudziem). Tas ir visuzbāzīgākais sejas atpazīšanas veids un principā ir aizliegts ES.

Vai ES regulēs sejas atpazīšanu attālinātai identificēšanai?

Biometrisko datu vākšana un izmantošana attālās identifikācijas nolūkiem rada īpašus pamattiesību riskus. ES datu aizsardzības noteikumi jau principā aizliedz apstrādāt biometriskos datus, lai vienreizēji identificētu fizisku personu, izņemot īpašus nosacījumus. Konkrēti, attālināta biometriskā identifikācija var notikt tikai būtisku sabiedrības interešu dēļ. Tam jābūt pamatotam ar ES vai valstu tiesību aktiem, izmantojumam jābūt pienācīgi pamatotam, samērīgam un jāpakļauj atbilstošām garantijām. Tādējādi sejas atpazīšanas atļaušana pašlaik ir izņēmums. Ar AI Balto grāmatu Komisija vēlas uzsākt plašas debates par to, kādi apstākļi nākotnē varētu attaisnot izņēmumus, ja tādi būs.

Kā ir ar AI upuriem vai postījumiem?

Nav vajadzības pilnībā pārrakstīt atbildības noteikumus ES vai valstu līmenī. Komisija aicina sniegt atzinumus par to, kā vislabāk nodrošināt, ka drošība joprojām ir augsta līmeņa un ka potenciālie upuri nesaskaras ar lielākām grūtībām saņemt kompensāciju, salīdzinot ar tradicionālo produktu un pakalpojumu upuriem.

Drošs un dinamisks datu vienotais tirgus

Kāpēc ES vajadzīga datu stratēģija?

Dati ir dažādu inovāciju viļņu pamatā. Tas, kā mēs organizējam piekļuvi datiem un atkārtotu izmantošanu, noteiks mūsu nākotnes jauninājumu iespējas. Lai gan šobrīd nelielam skaitam lielu tehnoloģiju uzņēmumu ir liela daļa pasaules datu, Eiropa gaida milzīgas iespējas. Nākamajos gados tiks ģenerēts strauji pieaugošs datu apjoms, un krātuve pāriet no mākoņa uz malu. ES var balstīties uz stingru tiesisko regulējumu datu aizsardzības, pamattiesību, drošības un kiberdrošības jomā; iekšējo tirgu; un liela starpsavienojuma pakāpe sabiedriskajos pakalpojumos.

Iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām vajadzētu būt pilnvarotām pieņemt labākus lēmumus, pamatojoties uz atziņām, kas gūtas no nepersoniskiem datiem. Šiem datiem vajadzētu būt pieejamiem visiem - gan publiskiem, gan privātiem, jaunizveidotiem vai milzu uzņēmumiem.

Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Eiropas datu stratēģija Šodien prezentētās programmas mērķis ir uzlabot datu izmantošanu, kas nesīs milzīgu labumu pilsoņiem un uzņēmumiem. Tas ļaus attīstīt jaunus produktus un pakalpojumus un radīs produktivitātes pieaugumu un resursu efektivitāti uzņēmumiem un labākus pakalpojumus, ko sniedz publiskais sektors. Tā, piemēram, var palīdzēt attīstīt personalizētu medicīnu pacientiem, uzlabot piepilsētas autobusu mobilitāti vai dot ieguldījumu Eiropā līdz 2050. gadam kļūstot par pirmo klimata neitrālo kontinentu.

Kāds ir datu stratēģijas mērķis?

Stratēģijas mērķis ir izveidot patiesu vienotu datu tirgu, kur personas un personas dati, tostarp konfidenciāli un sensitīvi dati, ir droši un kur uzņēmumiem un publiskajam sektoram ir viegli piekļūt milzīgam daudzumam augstas kvalitātes datu, lai izveidotu un ieviest jauninājumus. Tā būs telpa, kurā visi ar datiem pamatotie produkti un pakalpojumi pilnībā ievēro ES noteikumus un vērtības. Tas nodrošinās Eiropas tehnoloģisko suverenitāti globalizētā pasaulē un atbrīvos tādu tehnoloģiju kā AI mākslīgo iespēju milzīgo potenciālu.

Kā datu stratēģija ir saistīta ar vispārīgo datu aizsardzības regulu?

Katru dienu cilvēki ikdienā ģenerē arvien lielāku datu daudzumu. Tās savākšanai un atkārtotai izmantošanai vispirms ir jāievēro cilvēku tiesības un intereses saskaņā ar Eiropas vērtībām un noteikumiem. Ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR) ES ir izveidojusi stabilu pamatu uz cilvēkiem orientētai datu ekonomikai, nodrošinot, ka indivīdi turpina pilnībā kontrolēt savus datus. Tas ir padarījis ES par iedvesmas avotu privātuma aizsardzībai daudzās pasaules valstīs.

Tajā pašā laikā indivīdi varētu gūt labumu no tehniskajiem instrumentiem un standartiem, kas viņu tiesību, jo īpaši tiesību uz datu pārnesamību, izmantošanu padara vienkāršu un ērtu. Tas arī dotu iespēju jaunām datu plūsmām, aizsargātu patērētājus un veicinātu konkurenci.

Šodien prezentētā datu stratēģija ļaus cilvēkiem izteikt lielāku viedokli par to, kurš var piekļūt ģenerētajiem datiem, ieskaitot personiskos IoT datus, un to, kā tie tiek izmantoti, izmantojot personisko datu telpas. To, piemēram, varētu atbalstīt, nosakot stingrākas prasības saskarnēm reāllaika piekļuvei datiem vai garantējot personas datu vietu neitralitāti.

Kā vēl vairāk datu var padarīt pieejamus atkārtotai izmantošanai?

Datu stratēģijā ierosinātais tiesiskais regulējums stiprinātu būtiskas datu pārvaldības struktūras un mehānismus dalībvalstīs un ES līmenī, lai vairāk datu būtu pieejami atkārtotai izmantošanai, pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus.

Tas palīdzētu noteikt prioritātes standartiem un saskaņotākām datu kopām, lai veicinātu datu savietojamību nozarēs un starp tām; atvieglo piekļuvi slepeniem datiem, piemēram, veselības vai sociālajiem datiem, zinātniskās pētniecības mērķiem (ieskaitot AI) un atkārtotu izmantošanu saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem; palīdzēt cilvēkiem padarīt savus datus pieejamus pētnieku kopīgajam labumam, lai viņi varētu ieviest jauninājumus sabiedrības labā.

Kā datus izmantos tādā veidā, kas dod labumu ES pilsoņiem?

Dati var sniegt ieskatu, kas palīdz apkarot ārkārtas situācijas, piemēram, plūdus un ugunsgrēkus, padarīt mūsu pilsētas zaļākas un tīrākas, palīdzēt cilvēkiem dzīvot ilgāk un veselīgāk. Esošie Atvērto datu direktīva jau tagad milzīgs datu apjoms ir pieejams atkārtotai izmantošanai sabiedrības labā. Datu apmaiņa starp valdībām var mainīties, lai nodrošinātu vispārēju labklājību ES.

Datu stratēģija paredz padarīt privātākus un publiski pieejamus datus pieejamus, atverot publiskā sektora datu kopas ar augstu komerciālo un sabiedrisko vērtību, piemēram, vides un zemes novērojumu datus; atvieglojot publiski pieejamu sensitīvu datu izmantošanu zinātniskiem pētījumiem un vispārējam labumam; izpētīt ES mēroga tiesību aktu izveidi par privātā sektora datu izmantošanu publiskajā sektorā vispārējam labumam.

Kā Eiropas datu stratēģija palīdzēs uzņēmumiem?

Piekļuve datiem ir būtiska, lai nodrošinātu konkurenci un radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas mazākiem un lielākiem uzņēmumiem. Uzņēmumiem nepieciešami vienoti standarti un skaidri noteikumi par to, kā būtu jāveic datu pārsūtīšana. Tas prasa arī ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un infrastruktūrās, lai dati būtu nākotnes novatorisko produktu, pakalpojumu un uzlabotas efektivitātes pamats.

Uzņēmumiem vajadzētu arī brīvi izlemt, kam un ar kādiem nosacījumiem var piešķirt piekļuvi viņu nepersonālajiem datiem. Komisija jau sāka risināt šo problēmu ar nesaistošām pamatnostādnēm par datu apmaiņu starp uzņēmumiem, kuru mērķis bija radīt godīgus un atvērtus IoT ģenerēto datu tirgus.

Visbeidzot, Komisija plāno ierosināt “Datu aktu”, lai aplūkotu dažāda veida datu koplietošanas scenārijus un veidus, kā indivīdus pilnvarot viņus vairāk iesaistīties datu ekonomikā.

Kā dati var dot ieguldījumu kopējā labā?

Dati var sniegt ieskatu, kas palīdz cīnīties pret ārkārtas situācijām, piemēram, plūdiem un ugunsgrēkiem, padara mūsu pilsētas zaļākas un tīrākas un palīdz cilvēkiem ilgāk un veselīgāk dzīvot drošā vidē. Esošie Atvērto datu direktīva jau tagad milzīgs datu apjoms ir pieejams atkārtotai izmantošanai sabiedrības labā. Tomēr ir dažas vērtīgas, bet ļoti sensitīvas datu kopas, kuras apkopojušas dažas valsts iestādes un uz kurām neattiecas šī direktīva, un kuras saskaņā ar dažiem stingriem nosacījumiem var izmantot atkārtoti vispārējam labumam. Piemēram, publiski glabātu veselības dokumentu vai sociālo datu atkārtota izmantošana varētu palīdzēt attīstīt personalizētu medicīnu vai virzīt pētījumus, lai atrastu ārstēšanu no konkrētām slimībām. Uzņēmumi arī savāc milzīgu, sabiedrībai noderīgu datu daudzumu. Ja publiskais sektors varētu piekļūt noteiktiem privātā sektora datiem un tos atkārtoti izmantot, tas varētu uzlabot sabiedriskos pakalpojumus un politikas.

Kādi ir nākamie soļi?

Komisija šogad iesniegs turpmākus pasākumus, piemēram, Digitālo pakalpojumu likumu, lai visiem uzņēmumiem noteiktu skaidrus noteikumus par piekļuvi vienotajam tirgum, lai stiprinātu tiešsaistes platformu atbildību un aizsargātu pamattiesības. Tā arī ierosinās pārskatīt eIDAS regulu, ļaujot izveidot drošu elektronisko identitāti, kas ļaus cilvēkiem kontrolēt datus, ar kuriem viņi kopīgi tiešsaistē. Turklāt ES pievērsīs lielu uzmanību kiberdrošībai, veicinot sadarbību ar Apvienotās kiberuzņēmumu vienības starpniecību, kas aizsargā kritisko Eiropas infrastruktūru un stiprina kiberdrošības vienoto tirgu. Visbeidzot, Eiropa turpinās veidot alianses ar globālajiem partneriem, izmantojot savu regulatīvo varu, spēju veidošanu, diplomātiju un finanses, lai starptautiski popularizētu Eiropas digitalizācijas modeli.

Baltā grāmata par mākslīgo intelektu ir atvērta sabiedriskā apspriešana līdz 19. gada 2020. maijam. Arī Komisija pulcējas atsauksmes par datu stratēģiju. Balstoties uz saņemto informāciju, Komisija plāno veikt turpmākus pasākumus, lai atbalstītu uzticamas AI un uz datiem reaģējošas ekonomikas attīstību.