Savienoties ar mums

Katastrofas

Merkele dodas uz plūdu zonu, saskaroties ar jautājumiem par gatavību

AKCIJA:

Izdots

on

Mēs izmantojam jūsu pierakstīšanos, lai sniegtu saturu jūsu piekrišanas veidā un uzlabotu mūsu izpratni par jums. Abonementu varat anulēt jebkurā laikā.

Bojāts tilts uz valsts autoceļa B9 ir redzams apgabalā, ko skāruši spēcīgu lietusgāžu izraisīti plūdi, Sinzigā, Vācijā, 20. gada 2021. jūlijā. REUTERS / Wolfgang Rattay
Vispārējs skats uz aprūpes namu Lebenshilfe Haus apgabalā, kuru skāruši spēcīgu lietusgāžu izraisīti plūdi, Sinzigā, Vācijā, 20. gada 2021. jūlijā. REUTERS / Wolfgang Rattay

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien (20. jūlijā) atkal devās uz valsts plūdu katastrofu zonu, un viņas valdību aplenca jautājumi par to, kā plūdi, kas tika prognozēti dienas iepriekš, plosīja Eiropas bagātāko ekonomiku, raksta Holgers Hansens, Reuters.

Kopš pagājušajā nedēļā plosoties ciematos, slaucot mājas, ceļus un tiltus, Vācijā plūdos gājuši bojā vairāk nekā 160 cilvēki, uzsverot plaisas, kā iedzīvotājiem tiek nodoti brīdinājumi par smagiem laika apstākļiem.

Tā kā valstij ir apmēram 10 nedēļas pēc nacionālajām vēlēšanām, plūdi ir izvirzījuši darba kārtībā Vācijas līderu prasmes krīzes pārvarēšanā, un opozīcijas politiķi ierosina, ka bojāgājušo skaits atklāja nopietnas nepilnības Vācijas gatavībā plūdiem.

Valdības amatpersonas pirmdien, 19. jūlijā, noraidīja ierosinājumus, ka viņi ir izdarījuši pārāk maz, lai sagatavotos plūdiem, un sacīja, ka brīdinājuma sistēmas ir darbojušās. Lasīt vairāk.

Turpinot izdzīvojušo meklējumus, Vācija sāk skaitīt gandrīz 60 gadu laikā smagākās dabas katastrofas finansiālās izmaksas.

Savā pirmajā vizītē plūdu skartajā pilsētā svētdien (18. jūlijā) satricinātā Merkele plūdus bija raksturojusi kā "drausmīgus", solot ātru finansiālu palīdzību. Vairāk.

Izpostītās infrastruktūras atjaunošanai nākamajos gados būs nepieciešamas "lielas finansiālas pūles", otrdien parādīja dokumenta projekts.

reklāma

Tūlītējai palīdzībai federālā valdība plāno piešķirt 200 miljonus eiro (236 miljonus ASV dolāru) ārkārtas palīdzībai ēku, sabojātās vietējās infrastruktūras remontam un cilvēkiem krīzes situācijās, parādīja dokumenta projekts, kas trešdien jāiet uz kabinetu.

Tas būs papildus 200 miljoniem eiro, kas nāktu no 16 federālajām zemēm. Valdība cer arī uz finansiālu atbalstu no Eiropas Savienības solidaritātes fonda.

Sestdienas vizītes laikā Beļģijas daļās, kuras skāra arī plūdi, Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Lejena sacīja kopienām, kuras Eiropa bija ar viņiem. "Mēs esam kopā ar jums sērās un būsim kopā ar jums atjaunošanā," viņa teica.

Plūdus skārusi arī Dienvidvācija, un Bavārijas štats sākotnēji padara 50 miljonus eiro pieejamus ārkārtas palīdzībai upuriem, otrdien paziņoja Bavārijas premjerministrs.

Vācijas vides ministre Svenja Šulce aicināja piešķirt lielākus finanšu resursus, lai novērstu klimata pārmaiņu izraisītos ārkārtējos laika apstākļus.

"Pašreizējie notikumi tik daudzās vietās Vācijā parāda, ar kādu spēku klimata pārmaiņu sekas var piemeklēt mūs visus," viņa sacīja laikrakstam Augsburger Allgemeine.

Pašlaik valdība ir ierobežota, ko tā var darīt, lai ar konstitūciju atbalstītu plūdu un sausuma novēršanu, viņa sacīja, piebilstot, ka viņa atbalstītu pielāgošanos klimata pārmaiņām pamatlikumā.

Eksperti saka, ka plūdiem, kas pagājušajā nedēļā piemeklēja Eiropas ziemeļrietumus, vajadzētu darboties kā brīdinājumam, ka ir nepieciešama ilgtermiņa klimata pārmaiņu novēršana. Vairāk.

($ 1 = € 0.8487)

Dalieties ar šo rakstu:

EU Reporter publicē rakstus no dažādiem ārējiem avotiem, kas pauž dažādus viedokļus. Šajos pantos paustās nostājas ne vienmēr atbilst EU Reporter nostājai.

trending