Dzelzceļa pasažieriem ir tiesības uz daļēju kompensāciju par vilciena biļetes cenu, ja ievērojama kavēšanās, pat tad, ja radies force majeure

Pārvadātāji nevar paļauties uz starptautisko tiesību normām, kas atbrīvo tos force majeure maksāt kompensāciju par zaudējumiem, kā rezultātā kavēšanās, lai izvairītos no savu pienākumu atmaksāt.

Regula par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem¹ nodrošina, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildību attiecībā uz kavējuma regulē Vienveida noteikumiem attiecībā uz līgumu par Starptautisko pasažieru un bagāžas starptautisko dzelzceļa²Saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

Saskaņā ar Vienveida noteikumiem, kas ir daļa no starptautisko tiesību un tiek reproducēti ar regulas pielikumā, dzelzceļa pārvadātājs ir atbildīgs par pasažiera zaudējumu vai kaitējumu, kas izriet no tā, ka, sakarā ar novēlotu darbību vilcienu, viņa braucienu nevar turpināt vai nevarēja saprātīgi pieprasīt turpināt braucienu tajā pašā dienā. Tomēr pārvadātājs ir atbrīvots no atbildības, ja kavēšanās ir radies force majeure, proti, cita starpā, apstākļi, kas nav saistīts ar dzelzceļa darbību un no kuriem pārvadātājs nevarēja izvairīties.

Regula paredz, ka pasažieris aizkavējas par stundu vai vairāk var pieprasīt daļēju atmaksu summas, kas samaksāta par biļeti no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma. Šīs atlīdzības summa ir vismaz 25% no šīs cenas gadījumā aizkavēšanos starp 60 un 119 minūtes un 50% gadījumā kavēšanos 120 minūtes vai vairāk. Regula paredz nav izņēmums no šī tiesību uz kompensāciju, ja kavēšanās ir radies force majeure.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Verwaltungsgerichtshof (Administratīvā tiesa, Austrija) ir lūgusi Tiesai, vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums var atbrīvots no pienākuma maksāt kompensāciju, ja kavēšanās ir radies force majeure. Administratīvā tiesa ir jālemj par prasību, ko Austrijas dzelzceļa pārvadātāja ÖBB-Personenverkehr AG pret Austrijas dzelzceļa tīkla vadības komisijas lēmumu, pieprasot to izdzēst no saviem vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem noteikumu, kas izslēgtas jebkādas tiesības uz atlīdzību force majeure .

Savā spriedumā šodien, ir jākonstatē, pirmkārt, ka pati regula nav atbrīvoti dzelzceļa uzņēmumus no pienākuma maksāt kompensāciju, ja kavēšanās ir radies force majeure.

Turpinājumā Tiesa norāda, ka vienotie noteikumi, kas atbrīvo pārvadātāju no pienākuma maksāt kompensāciju force majeure, attiecas tikai uz tiesībām pasažieru saņemt kompensāciju par kaitējumu vai zaudējumiem, kas radušies aizkavēšanās vai atcelšanas vilciena. No otras puses, kompensācija, ko paredz regula, aprēķina, pamatojoties uz biļetes cenas, ir ļoti atšķirīgs mērķis, kas ir, lai kompensētu pasažieri par atlīdzību, kas paredzēta pakalpojumu, kas netika sniegta saskaņā ar transportu līgums. Tas ir arī fiksēta likmes standarta veidlapa finansiālo kompensāciju, atšķirībā paredzēts saskaņā ar atbildības sistēmu, kas izveidota ar Vienveida noteikumiem, kas prasa individuālu novērtējumu nodarīto kaitējumu. Turklāt, kā šie divi atbildības sistēmas ir diezgan atšķirīgi, turklāt fiksētu likmes kompensāciju saņemšanu, pasažieri var arī celt prasību par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar Vienveida noteikumiem.

reklāma

Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka pārvadātājam ir iemesli atbrīvošanai no atbildības saskaņā ar Vienveida noteikumiem nav piemērojami kontekstā ar atbildības sistēmu, kas izveidota ar regulu. Šajā sakarā Tiesa norāda, ka regula ir travaux préparatoires nepārprotami liecina, ka ES likumdevējs ir vēlējies attiecināt pienākumu maksāt kompensāciju tiem gadījumiem, kad pārvadātāji ir atbrīvoti no atbildības izmaksāt kompensāciju saskaņā ar Vienveida noteikumiem.

Tiesa arī noraida argumentu, ka noteikumi, kas attiecas uz nepārvaramas varas izklāstīti noteikumos par pasažieru tiesībām, ceļojot ar citiem transporta veidiem, piemēram, ar lidmašīnu, laivu, autobusu, ir piemērojami pēc analoģijas. Tā kā dažādi transporta veidi nav savstarpēji aizstājami attiecībā uz nosacījumiem par to lietošanu, situācija uzņēmumiem, kas darbojas dažādās transporta nozarēs, nav salīdzināma.

Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums nedrīkst ietvert tās vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem pārvadājuma klauzulu, saskaņā ar kuru tas ir atbrīvots no pienākuma maksāt kompensāciju, ja kavēšanās, ja kavēšanās ir radies force majeure.

Dalieties ar šo rakstu: